(kultūras)

kataloga teksts:

(katalogs - pašizdots 20 nummurēti eksemplāri)

 

Katalogs nr. _______________

Arturs Bērziņš ______________________________________

bez nosaukuma (kultūras)

Valsts Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā, Torņa ielā 1. Rīgā, 24.09. – 18.10.2009.

Formāli projekta sākums ir 2008.gada janvāris, kad iesniedzu tā aprakstu izstāžu programmai un toreiz rakstīju tā :

(fragmenta sākums)

Projekta iemesli:

1.       Pieprasījums no mākslas kritiķu, zinātnieku un mākslas mīļotāju puses pēc mūsdienu patērētāju sabiedrības kritikas un komentāra.

2.       Mūsdienu mākslinieka loma sabiedrībā - filozofs, ieinteresēts un iesaistīts patēriņā.

3.       Autora nesenā pagātne. Iesaistītība un piederība patēriņa pasaules tehnoloģijai un realizācijai – ideju tirdzniecībai un tiešai plaša patēriņa preču tirdzniecībai.        

Projekta mērķi:

1.       Apskatīt patērētāja un dabas attiecības.

2.       Izpētīt ideju tirdzniecības tehnoloģijas kā vizuālu informāciju.

3.       Pašattīrīšanās pēc varas tehnoloģiju lietošanas.

Mākslā patēriņa kultūra visbiežāk parādās preču zīmju, reklāmas klišeju vai masu kultūras ikonu formā, kas pēc būtības tikai kultivē, atbalsta un apmierina patēriņu un patērētāju (pat antireklāma ir tikai reklāma). Maz tiek apskatīti tādi patēriņa tehnoloģijas instrumenti, kā valstis, valstu savienības, skolas , ekonomikas institūti, investīciju fondi  utt. Netiek apskatīts un analizēts pats izskaitļotais un pārdomātais patēriņa process, kā tāds. Neparādās patērētāju sabiedrības atrašanās ķīlnieku situācijā. Maz atspoguļojas patērētāja patērētie resursi – Daba.

Domājot par šīm problēmām izkristalizējās četras aptuvenas struktūras (kultūras) :  daba, civilizācija, tehnoloģija, mijiedarbība (sadursme). No šīm struktūrām(kultūrām) tad arī sastāvēs izstāde.

1.       Tehnoloģija.  Cilvēks, kā domājoša, tehnoloģiska būtne un domu darbība tiek apskatīta kā prāta konstrukcijas. Vizuālas, abstraktas pārdomas divās dimensijās, kuras tiek pieņemtas kā noteikts un nobeigts (arī nenobeigts) domāšanas lauks . Šais pārdomās parādīsies abstraktā domāšana, kas atvasināta no pamatskolas matemātikas, ģeometrijas (punkti, nogriežņi, taisnes, kvadrāti, kubi …)  līdz statistikas grafikiem ar reālu informāciju. Šeit svarīgi parādīt, kā šī tehnoloģija strādā. Dot ieskatu, kā valsts (tehnologs) savāc statistikas datus, tad uz to pamata modelē nākotnes prognozes un izdara valsts pasūtījumu.

2.       Cilvēks :

Šo abstrakto, bezkaislīgo valsts pasūtījumu realizē tās pavalstnieki, tas ir mēs visi.  Patērētāju sabiedrība nav valsts. Valsts inspirē šo patēriņa kultūru lai aizsargātu sevi – lai pastāvētu. Šeit svarīgi apskatīt, kāda ir šī sabiedrība, no kā tā sastāv, kā tiek organizēta un strukturēta, ar ko iekārdināta. Sabiedrības modelis tiks  apskatīts, kā anonīms uzņēmumu.  Šo shēmu jākārto grupās:

a.       Uzņēmuma struktūra (shēma), kā piramīda. Iecerēta darbu grupa, kas parāda lēmumu pieņemšanas struktūru + tiešie labuma guvēji, investori + konsultanti.

b.       Dzīves telpa. Tiks apskatīts, kādās telpās dzīvo un strādā uzņēmuma darbinieki …

 

3.       Sadursme.

Šo grupu veidos konceptuālu pašportretu sērija, kurā parādīsies autors uz dabas fona un dabā iekšā. … .

 

4.       Daba.

Purvs, kā iespējams, pēdējā dabas neskartā daļa. Iespējams, pēdējā līdzsvara un balansa iespēja pasaulē (valstī). 

Rezultātā mazu izmēru darbu instalācija trīs telpās veidos daudznozīmīgu, asociatīvi un saturiski iedarbīgu un piesātinātu  stāstu.

(fragmenta beigas)

Laiks, kas pagājis no izstādes aprakstīšanas brīža līdz pašai izstādei ir ilgs – daudz par ilgu lai izstāde atbilstu iecerei. Mūsdienās viss mainās ātri. Pēc būtības izstāde ir par ekonomiku. Ekonomika ir neredzama, tomēr ļaudis saka un rāda, kā tā aug, attīstās, bremzē, krīt, stāv. Kad aprakstīju izstādi – ekonomika auga, tagad izstādes laikā tā sarūk. Tādi ir iemesli, kāpēc ieviestas atsevišķas izmaiņas un gala variantā atspoguļojas (manuprāt) tikai permanentais, bet izņemtas laicīgās aktualitātes (izstāde reducēta par aptuveni 30 attēliem). Lai saprastu turpmāko teksta daļu jāņem vērā izstādes divu daļu (kultūru)  nosaukumu izmaiņas: cilvēks > organizācija un sadursme > indivīds.

Vēl izmainījies autora statuss, kas tagad ir pašnodarbināta persona, kura veic saimniecisko darbību – radošo jaunradi. Komerclikums nosaka, ka „Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants”. Sakarā ar to, ka autora darbība veicama peļņas gūšanas vārdā, izstādes atklāšanā notika performance – koncepcijas pārdošana. Šī performance ir neatņemama izstādes, kā mākslas notikuma, sastāvdaļa. Performance sastāvēja no 1. Teksta par saimnieciskās darbības definīciju, 2. Koncepcijas izklāsta, 3. Izsoles. Performances svarīgākais vēstījums: 1. Nevar pārdot to, ko nepiedāvā, 2. Vai idejām no kurām sastāv koncepcija (efemers mākslas darbs) ir pieprasījums un vai par tām kāds ir gatavs maksāt?, 3. Vai pērkot mākslas darbu pērkam ar krāsu un pigmentiem noklātu virsmu, vai tomēr tā ideju?.  Rezultātā mākslas darbu – koncepciju (sertifikāts ar dokumentāciju, kas apliecina tās esamību un tiesības uz tālāk pārdošanu un realizāciju citās telpās) 24.09.2009.plkst. 18:23:39 iegādājās Agnis Krūmiņš.


 

Izstādes darbi nav taisīti, kā autonomi un pabeigti mākslas darbi. Svarīgs ir konkrētais darbu kopums, kurš secīgi aplūkots rada ainu. Šī aina, kad tā izgaismojas (ja izgaismojas) skatītāja prātā arī uzskatāma par kopējo un pabeigto mākslas darbu, vai precīzāk mākslas faktu - notikumu. Formālie līdzekļi ar ko tas panākts ir saites. Dabas daļa saitējas ar indivīda daļu, organizācijas daļa saitējas ar indivīda un tehnoloģijas daļu, bet organizācijas un tehnoloģijas daļas ar dabas daļu saitējas tikai caur indivīdu.  Nekas nav izdomāts – viss ir ieraudzīts. Tālāk katras daļas komentārs un attēli:

Kultūra - Daba

 

Daba izstādē reprezentēta ar Cenas tīreļa attēlu palīdzību, kurā izšķiramas divas daļas: 1. dabas lieguma teritorija, kur saimnieciskā darbība liegta, 2. teritorija, kur saimnieciskā darbība atļauta.

Konkrētais mākslas darbs,  bez nosaukuma (kultūra – daba),  pēc būtības ir koncepcija, kas sastāv no:

1.       Laiks – darbs notiek konkrētā laikā un nepārtraukti mainās (atvērts), bet materializējas tikai uz izstādes laiku. Tas sākas ar attēlu iegūšanas brīdi un beidzas ar tā notīrīšanu no izstādes telpas.

2.       Attēli – divi panorāmas skati no Cenas tīreļa (360 grādu leņķis), kas sadalīti astoņos attēlos katrs – četru debess pušu un četru pa diagonāli starp tām, attēli. Viens skats no dabas lieguma teritorijas un otrs no saimnieciskās darbības teritorijas.

3.       Zīmējums – attēli tiek pārzīmēti no iegūtajiem fotoattēliem uz sienas ar ogli. Siena tiek sagatavota uzklājot grunti (sastāv no pelniem un līmes šķīduma), zīmējuma laukumiem, kas atbilst attēlu formātam (proporcija 3:4 ).

4.       Process – gruntēšanas, slīpēšanas, zīmēšanas laikā radušies putekļi (atkritumi) izplatās izstādes telpā un turpina veidot mākslas darbu (ir tā sastāvdaļa). Skatītāji pārvietojoties pa izstādes telpu rada gaisa plūsmas, kā rezultātā zīmējumu veidojošie putekļi krīt,  izmainot attēlus un darba pārējās daļas. Skatītāji pieejot zīmējumiem uz sienas uzkāpj darba daļai, kas atrodas uz grīdas (iekāpjot darbā), tādējādi mainot darbu. Izstādei beidzoties darbs tiek iztīrīts no izstādes telpas – dematerializēts.

                                   

 

Kultūra - Indivīds.

Konceptuālu pašportretu sērija – 9 darbi bez nosaukuma (kultūra - indivīds). Izmēri : 14×29 / 20×30(x5) / 20×22 / 20×40 / 20×28, tehnika : koks / audekls / geso  / pigmenti / pelni / ogle / akrils / krāsu zīmuļi, datējums: 2009.

Kad skatāmies redzam attēlus. Tai pat laikā domājam dažādas domas (atmiņas, nākotnes plāni, pašreizējās asociācijas…), kas veido vārdu virknes no kurām savukārt veidojas iztēles ainas (attēli). Uzzīmējot pa virsu vai iezīmējot iekšā vai pazīmējot zem attēla (grunts slānī) šos iztēles attēlus rodas multiekspozīcija – apziņas portrets. Tā, kā tas ir autora apziņas attēls, tad tos var saukt par autora pašportretiem. Piemēram, reiz kad biju mežā, iedomājos par to, ka jāmaksā sociālais nodoklis un rezultātā radies darbs, kur uz meža fona uzzīmēta sociālā nodokļa konta numurs diagrammas veidā.   Darbi izvietoti priekštelpā (caurstaigājama telpa – koridors), raksturojot indivīda stāvokli un nošķīrumu no sabiedrības (organizācijas).



 

Kultūra - Tehnoloģija.

Abstraktu darbu kopums – 12 darbi bez nosaukuma (kultūra – tehnoloģija). Izmēri: 20×30 / 15×20(x7) / 20×28 / 30×40 / 15×20 / 20×30(x2), materiāli: koks / audekls / akrils / geso / pigmenti / pelni / grafīts, datējums: 2009.

Papildus jau pirmajā lapā rakstītajam jāsaka, ka šeit mēģinu parādīt kaut ko neredzamu, bet tomēr esošu. Strādājot firmā nācās veikt arī rēķinveža darbu, kas pēc būtības ir ļoti līdzīgi grāmatvedībai. Grāmatvedību uztveru, kā pasauli pašu par sevi – tāda brīnišķīga, skaista un harmoniska pasaule, kurā ik pa laikam lietas kļūst ideālas = pa nullēm. No vienas puses darbs bija saistīts ar nepārtrauktu procesu (iestāde – veikals darbojās 24 stundas diennaktī) un process bija neaptverams, nekontrolējams. Tomēr ik pa laikam konkrētā brīdī tika slēgts iepriekšējais periods (grāmatvedības periods) un pēkšņi varēja redzēt skaidru darbības pārskatu, diagnosticēt problēmas, veikt korektīvas darbības lai uzlabotu sniegumu, vairāk pelnītu un mazāk zaudētu, modelētu nākotni … . Pēc būtības šie statistikas datu kopumi tomēr ir šķitums un tais viegli apmaldīties. Datus var pārvērst diagrammās un pēkšņi ieraudzīt sakarības, kas savādāk nav redzamas, restaurēt notikumus. Respektīvi neredzamais top redzams (kā iztēles ainava) un pašas diagrammas arī atgādina ainavas. Domāju šo matemātisko ainavu mums māca jau bērnu dārzā (piemēram ieraudzīt skaitu). Un šķituma ainavas var aizvietot īstās.



 

Kultūra - Organizācija.

Organizācijas shēma – 28 zīmējumu instalācija bez nosaukuma (kultūra – organizācija). Izmēri: 10×15(x11) / 15×20(x3) / 20×30(x13) / 22×30(x1), materiāli: koks / audekls / geso / ogle / krāsu zīmulis, datējums: 2009.

Kad strādāju firmā, ik pa laikam tika veikta restrukturizācija un sapulcē firmas galvenais reprezentēja jauno firmas struktūru – shēmu. Tā sastāvēja no kastītēm ar ierakstītiem amatiem un vārdiem. Kastīšu shēma, lai arī katrreiz savādāka, vienmēr bija piramīdas formā. Tad tika dots uzdevums ar jauno uzņēmuma struktūru iepazīstināt visus darbiniekus, lai katram skaidrs kur ir viņa vieta un par ko un kam viņš atbild, tāpat lai apjauš organizācijas apmērus. Konkrētā darba struktūra (organizācijas uzbūves shēma) veido kastītes, kurās iezīmēti cilvēki. Līdzīgi, kā tas ir dzīvē, kur organizācijas zog un patapina viena no otras dažādus konceptus, modeļus un darbības veidus, arī es patapināju daļu attēlus no dažādiem resursiem. Patapināti ir 19 attēli, kas sastāda 68% no darba apjoma. Attēlos nav mainīta kompozīcija un nekas nav piedomāts klāt, bet ir noklusētas  nebūtiskās detaļas. Darbam, kā stāstījumam attēlos,  tāpat kā visai izstādei kopā, nav sākuma, vidus un beigu. Viss darbs saliekas kopā, kā mozaīka un tā mērķis ir ainas ieraudzīšana. Pa kreisi redzam organizācijas darbinieku dzīves un darba vidi raksturojošus attēlus. Organizācijas attēlos augšā redzam tās vadītāju (sievietes atrašanās vadošā amatā ir raksturīga šīsdienas situācijai un tendencei nākotnē), kas parasti arī ir firmas publiskā seja. Kā likums firmas publiskās sejas – tēls tiek rūpīgi kopts, ar speciāli uzņemtiem un atlasītiem attēliem, kur pārdomātas visas detaļas (piemēram auskari - krusti). Otrajā līmenī divi attēli ar nākamā līmeņa vadītājiem – vadības grupa. Trešajā līmenī vidējā un zemākā līmeņa vadītāji. Ceturtajā līmenī vienkāršie darbinieki. Struktūras vidū maza formāta attēlos raksturota organizācijas motivācijas sistēma, komunikācija un iekšējie (jo ārēji neredzami) saskarsmes spēki. Motivēšana notiek katrā līmenī ar pateicībām aploksnes, rokas spiediena un zieda palīdzību – racionālā un emocionālā veidā.  Komunikācija starp līmeņiem notiek ar dažādu dokumentu aprites palīdzību – vēstules, rīkojumi, ieteikumi, instrukcijas, atskaites … . Saskarsme un iekšējās attiecības raksturotas, kā spiediens – augstākajā līmenī horizontāls no apakšas uz apakšu, vidējā līmenī horizontāls no augšas un no apakšas vienlaicīgi, zemākajā līmenī vertikāls uz labo un kreiso vienlaicīgi. Divi papildus raksturojumi stihiju attēlos – uguns un ūdens, kā karsēšana un dzesēšana vai citādi brīvi traktējami attēli.  Pa labi no shēmas saulrieta attēls norāda uz rietumiem, bet tā nozīme var tikt traktēta arī plašāk. Aiz saulrieta attēloti konsultanti (var tikt traktēti arī, kā auditori), investori (tiešie labuma guvēji). Dzīvē investori var būt arī no organizācijas iekšienes, bet visbiežāk viņi sevi neafišē, līdz ar to varam tikai iedomāties, ka viņi vispār ir. Ir kaut kur tālu un dzīvo kādā ideālā, skaistā vietā… .



Paldies:

Ievai Pētersonei par palīdzību izstādes iekārtošanā un sienas zīmējuma darināšanā.

Diānai Barčevskai par izstādes organizēšanu.

Helēnai Mednei un mākslinieku biedrībai Sidegunde par atbalstu izstādes tapšanas laikā.

Agnim Krūmiņam un Jurim Mendem no SIA Ekodienests

LNMM  par telpām.

Izstādi finansē :

SIA Ekodienests = 1/3

  VKKF= 1/3

Arturs Bērziņš = 1/3

 

www.artursberzins.lv