(tautiskais romantisms)

kataloga teksts:

(katalogs - pašizdots 50 nummurēti eksemplāri)

Katalogs nr. _______________

Arturs Bērziņš ______________________________________

bez nosaukuma (tautiskais romantisms)

Konteksts .

Projekts balstās manā personiskajā pieredzē. Tas saistīts ar notikumu virkni, kurus neesmu nedz provocējis nedz veicinājis, tikai uztvēris.

Notikumi:

1.       Pirmās personālizstādes Nomalība laikā runāju un diskutēju ar apmeklētājiem par Nomalības darbiem, dabu un mākslu. Atsauksmes bija visdažādākās bet bija viena, kura atkārtojās un dominēja. Un tā ir: dabā tā nav, kā manos darbos, jo daba nav tik tumša un tik parasta. Tai pat laikā tieši tāda tumša un parasta tā bija apskatāma pa logu. Nonācu pie secinājuma, ka cilvēks nepieņem un neuztver dabu tādu kāda tā ir.

 

2.       Šī gada jūlijā, kad apmeklēju Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, pie mājas skursteņa spietoja bites un kāda dāma uzsauca otrai  : „…paskaties, izskatās kā videofilmā…”. Šī frāze mani pārņēma, jo saprotu, ka mākslā ir kaut kas no dzīves, bet izrādās var būt arī otrādi. Tātad varam pieskaņot dzīvi mākslai.

 

 

3.        Nesen kādā interneta portālā uzgāju diskusiju, kur fotoentuziasti apsprieda savus foto, kā „purvīšus”. Tātad ir meistars, kurš ir dzīvs tautas apziņā un ļaudis atrod savās fotogrāfijās šī meistara gleznas.

 

4.        Citā portālā, kur ļaudis pulcējas lai pēc pašizvēlētas, bet kopējas tēmas zīmētu datorā, atradu nedēļas tēmu: Purvītis.   

 

5.       Portālā www.lv.lv mākslas zinātniece Helēna Demakova izsakās: “Man liekas, nav cilvēka šai pasaulē, kuram nebūtu tuva šī māksla. Raugoties mūsu dabā, domāju, ja tā atspoguļota Purvīša gleznās, tad Purvīša gleznas ietekmējušas manu dabas uztveri.”.

 

Rezumējot, iepriekš aprakstīto, var teikt, ka iespējams cilvēki vairās pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir. Māksla, iespējams, iespaido cilvēka realitātes uztveri (cilvēks dabu redz tādām, kā Purvīša acīm). Māksla cilvēkam ir realitātes filtrs un šis filtrs pēc būtības ir tikai interpretācija, kas bieži vien robežojas ar fikciju. Svarīgs aspekts ir, ka cilvēku primāri interesē paša darinājumi, kas ir realitātes vai kāda cita cilvēka darinājumu  atdarinājumi un šī atdarināšana ir svarīga cilvēka psihes funkcija.

 

 

Koncepcija.

 

Kad vācu materiālu izstādes darbiem, zem kāda ozola dzirdēju lapotnē čivinām putnu un pēkšņi apzinājos, ka atkārtoju dzirdēto – atdarinu putna dziesmu savā galvā. Sapratu, ka tai brīdī, kad skatos uz objektiem (kokiem, cilvēkiem…) tos atkārtoju tāpat kā skaņas – iejūtos, piedzīvoju objektu. Tāpēc šajā izstādē visi attēli ir atdarinājumi bez stilizācijas un interpretācijas. Centos lai attēlos nebūtu autora, mākslas un estētikas. Estētika ir tik cik dabā tā sastopama un tik cik ogles pulveris uz geso grunts ir estētisks pats par sevi. Visi attēli iegūti fotografējot dabā izņemot Purvīša darbu kopijas veiktas skanējot grāmatas attēlus un fotografējot muzejā.   Katrs darbs satur kādu ideju un stāstu. Pamatmērķis ir apskatīt mākslu, kā cilvēka darinājuma( atdarinājuma) un dabas (oriģināla) attiecības.  Domājot par konteksta daļā aprakstīto izkristalizējās trīs pamatjautājumi :

1.       Ja cilvēks nepieņem (neredz) dabu tādu kāda tā ir – tad kāda tā realitātē ir?

2.       Cik lielā mērā Purvīša ainavas atbilst realitātei (dabai)?

3.       Kā cilvēks nonāk pie dabas uztveres nobīdes un ar kādiem līdzekļiem tas tiek darīts?

Tehnika.

Pēc būtības ekspozīcija uztverama kā zīmējumu instalācija. Zīmējumu pamatnes no koka dēļiem, kam uzlīmēts audums, kas nogruntēts ar geso grunti. Zīmējuma materiāli – ogle. Formāts visiem zīmējumiem vienāds – horizontāls.  Katrs darbs sastāv no vismaz divām daļām un lielākais daļu skaits instalācijā ir 38 daļas (kopējais daļu skaits izstādē 122).

 

pirmā daļa - Purvīša analīze

Izvēlējos analīzei hrestomātiskus Purvīša darbus. Tie atrodami katrā meistara reprodukciju albumā un viens no tiem ir VMM patstāvīgajā ekspozīcijā. Līdz ar to ir liela iespējamība, ka visi tos pazīst. Ļaudis saka, ka Purvītis izveidojis Latvijas koptēlu un  viņa gleznās viss ir, kā dabā un, ka viņa darbi iespaidojuši dabas uztveri. Tomēr analizējot Purvīša bildes nonācu pie secinājuma, ka tajās nav kā dabā. Koku suga bieži nav nosakāma. Apgaismojums bieži ir nereāls, tāpat arī vide un vides elementu kombinācijas ir nereālas. Bieži lietotā fragmentēšanas metode (nogrieztas koku galotnes …) pati par sevi neko nepasaka par vidi.  Pats meistars atzinis, ka dabā nav kompozīcijas un tiešā mākslinieciskā elementa.

Pirmais pieņēmums :

Purvīša gleznās dabas nav, bet ir atsevišķi dabas elementi. Purvīša darbos iet runa par mākslu (impresionismu, jūgendstilu, faktūru, kolorītu…).  Līdz ar to var teikt, ka pašpietiekama, kāda konkrēta laikmeta estētika iespaido mūsu dabas uztveri.

 

bez nosaukuma (ziema)

pēc V. Purvīša darba Ziema motīviem (oriģināls 71,3×101,8 /kartons/eļļa ap 1910 /lnmm).

20×28 (x3) koks audekls ogle 2008

Meistars no atsevišķiem dabas elementiem sakomponējis ainavu. No četrām tuvākās apkārtnes ainavām salīmēju analogu Purvīša ainavai. Tā, iespējams, izskatītos Purvīša gleznotā ainava, ja būtu sastopama dabā.

 

bez nosaukuma (mēness nakts)

pēc V. Purvīša darba Mēness nakts motīviem (oriģināls 36×54,3 / kartons / eļļa / ap 1909 / vmm)

14x20 (x10) koks audekls ogle 2008

Mēness nakts nozīmējums  no fotoreprodukcijas un deviņi attēli, kas iegūti no lielas ainavas izgriežot mazus fragmentus (viens no šiem fragmentiem analogs Mēness naktij).

 

otrā daļa – dabas izpēte

Otrais pieņēmums.

Nepārveidotas dabas mums tik pat, kā nav. Tāpēc var teikt, ka pasaule ir cilvēka pārveidota – daba ir cilvēka mākslas darbs.       

 

bez nosaukuma (liepa)  14x20 (x6) koks audekls ogle 2008

Trīs pilsētas liepas (Vienības gatve – Rīga / Zeiferta iela – Olaine / 11.novembra krastmala – Rīga) un trīs ārpus pilsētas liepas (uz lauka  – Jelgavas šoseja Codes pagrieziens/ ceļmala – Dalbe / uz lauka – Dalbe).

bez nosaukuma (ozols)  14x20 (x6) koks audekls ogle 2008

Trīs pilsētas ozoli (Kūdras iela – Olaine / stacijas laukums – Rīga/ K. Ulmaņa gatve – Rīga) un trīs ārpus pilsētas ozoli (uz lauka  – Pēternieki/ kailcirte – Pēternieki/ uz lauka – Bauska).

Par ozolu un liepu: mēģinu apskatīt (piedzīvot) vienu un to pašu koku dažādās situācijās. Pilsētā mēs tam apzāģējam zarus, uz lauka ļaujam izvērsties, bet mežā (it kā dabiskajā vidē) tam neļauj izvērsties citi koki. Bet visos gadījumos tas ir viens un tas pats ozols vai liepa. Liepa un ozols tāpēc, ka mums ir Liepiņš un  Liepkalns un Liepupe un tā tālāk.

bez nosaukuma (lauks)  30×42 (x5) koks audekls ogle 2008 2009

 ziemāji / aizaugusi pļava / pļava / kūdras ieguves lauks / ziemāji / aizaudzis kūdras ieguves lauks

bez nosaukuma (mežs kopts – nekopts ) 20×28 (x2) koks audekls ogle 2008

 Attēlotais atrodas Mālpilī. Abi nogabali ir ar vienādu krājas sastāvu un vecumu un atrodas 50m attālumā viens no otra. Vienā no tiem ir veikta krājas kopšanas cirte – otrā savukārt nav. Tā kā abus attēlotos meža nogabalus ieskauj grāvju sistēma, tad var teikt ka tie nav dabiski meži, bet cilvēka mērķiem, ar maksimālu atdevi, kalpojoši.

bez nosaukuma (mežs izcirsts - izrakts ) 20×28 (x2) koks audekls ogle 2009

Izcirstais mežs – Pēterniekos, Latvijas Valsts meži. Izraktais mežs – Cenas tīreļa tuvumā, topogrāfiskajā kartē apzīmēts, kā karjers (acīm redzot reiz izrakta bedre tagad aizaug par purvu – daba atgriežas savā dabiskajā veidolā).  

bez nosaukuma (robežsituācija 1)  17×25 (x4) koks audekls ogle 2009

Robežsituācija  sastāv no četrām daļām, kuras ataino vienu ainavas struktūru. Nolasāmas struktūras daļas : labības lauks, pļava, jaunaudzes, briestaudze … . Dabā viss ir liekts un taisnu līniju neatrast. Ja skatāmies uz virsmu tad precīzas plaknes nav – visa virsma ir viļņota. Zemākās vietas ir mitrākas – augstākās sausākas. Tam vajadzētu atspoguļoties dabā, bet tā vietā redzam šādu tehnokrātiski, ar brutāla spēka palīdzību, izmainītu ainu. Iedvesmojoši.

bez nosaukuma (robežsituācija 2) 17×25 (x2) koks audekls ogle 2009

 Kūdras ieguves lauks Cenas tīreļa malā (aizaugošs) robežojas ar mežu // pļava robežojas ar mežu, jaunaudzi … .   

 

 

trešā daļa - daba kā konstrukcija

Trešais pieņēmums.

Daba ir cilvēka pārveidojums un paradoksālā kārtā pašam nav pieņemam (iespējams tāpēc, ka ir grūti un nepārtraukti kārtojama un  kopjama). Tāpēc nepieciešama māksla, kas izmaina cilvēka priekšstatus un uzkonstruē (uzbur) pieņemamāku un vieglāku ainu. Daba dzīvo no mums neatkarīgu dzīvi un mūsu galvās ir tikai tās konstrukcija.

 

 bez nosaukuma (konstrukcija - krusts)

 17x25 (x4) koks audekls ogle 2009

Četri lauki veido krustu  – daba sagriezta ar „kājām gaisā” (paši lauki ir no Cenas tīreļa – divi izstrādāti un divi sagatavoti izstrādāšanai).

bez nosaukuma (konstrukcija -  apkārt)

10×14 (x24) koks audekls ogle 2009

Apejot kokam apkārt mēģināju noskaidrot kāds ir šis koks – rezultātā jāatzīst ka realitāte mums, cilvēkiem, nav pieejama.

bez nosaukuma (konstrukcija - kubs)

 14×20 (x38) koks audekls ogle 2008 – 2009

Visi trīsdesmit astoņi attēli ir no viena nedabiska (stādīta) meža nogabala dažādiem skatpunktiem (no attāluma / tuvumā / iekšā).

Lai pārveidotu dabu cilvēkam nepieciešams abstrahēties no tās. Daba nav attēls un tajā visu aptvert ir grūti. Ir jāmaina skatupunkti lai iegūtu kopējo ainu. Kad savākta visa nepieciešamā informācija varam veidot savus priekšstatus – konstrukcijas. Šeit redzamais Mežs parādīts kā abstrakta figūra (konstrukcija) – kubs, tādējādi uzkonstruēts jauns mežs.

bez nosaukuma (konstrukcija - pauze)

10x14 (x16) koks audekls ogle 2008 – 2009

Sazāģēts meža zīmējums (sadalīts mežs) veido „pauzētu” kopējo zīmējumu.


Process:

Bez nosaukuma (tautiskais romantisms) ekspozīciju vietas:

1.       Aizputē, galerijā Mētras māja 25.10. – 29.11.2008.

2.       Liepājā, galerijā Gaitenis Alejas 18 / Liepājas mākslas vidusskolā. 26.01.-31.01.2009.

3.       Līvānos, Līvānu mākslas skolas izstāžu namā 04.02. – 03.03.2009.

4.       Rīgā, Rīgas Mākslas Telpā 20.03. – 19.04.2009.

Paldies:

Valdai Drullei un Mētrai Drullei no Aizputes, Pēterim Taukulim no Liepājas, Aīdai Rotčenkovai no Līvāniem.

 Par ekspozīciju iekārtošanu Ievai Pētersonei.

Projekta kuratorei Evai Rotčenkovai.

 

Projektu finansiāli atbalsta:

 Valsts kultūrkapitāla fonds

Rīgas Kultūras Aģentūra