bez nosaukuma (kādam katalogam)

No dzimšanas līdz skolai uzzīmēju 2000 darbus. Skolas laikā uztaisīju 480 darbus.  Augstskolā tapa  400 darbi.  Uzskatu, kā mākslinieks izaugu bērnu dārzā.

Nav panākta vienošanās par jēdzienu māksla. lietot jēdzienu laikmetīgā māksla nav pamata.

Mākslas darbs vienmēr ir konceptuāls darinājums. Arī pirms Duchamp. Mākslas darba tapšana notiek mākslinieka apziņas kontrolē.

Man māksla nepieciešama: 1 parādīt ko esmu ieraudzījis (tad varam saskaņot viedokļus par redzēto ar citu indivīdu); 2 reakcija uz saņemto kairinājumu (refleksija); 3 kāda pasaules attēla izpēte (meditācija, vērošana); 4 spēle (eksperiments – kā bērni paņem ogli, velk pa virsmu un skatās kas sanāks). Māksla vienmēr ir darbība.

Svarīgākā ir pasaules attēlošana. Pasauli uztveru caur tēliem. Tēli ir ārēji. Vienīgais iekšējais tēls ir paštēls. Tiešais pasaules attēls ir interesantāks par salikto (sintezēto). Tas ko redz vistuvākajā apkārtnē – to arī jāattēlo. Gaume ietekmē attēlu izvēli. Tāpat lietas vai vietas nozīme ietekmē tās attēlošanu. Man tuvākie redzamās pasaules aspekti ir tonalitāte, ģeometrija (telpa), realitāte.  Vislabākais pasaules attēlošanas veids ir gleznošana. Fotoattēlam nav dziļuma (izņemot reizes kad fotografētais ir plakans, piemēram zīmējums uz plaknes).

Glezna sastāv no gleznojuma un attēla.  Gleznojums un zīmējums ir atšķirīgas lietas. Zīmējot zīmējums var sākt zīmēties. Šai brīdī sākas glezniecība. Tāpat gleznojums rodas, ja attēls netiek pārzīmēts, bet pārnests ar koordinātu plaknes palīdzību. Zīmēts un gleznots tiek ar vieniem un tiem pašiem pigmentiem. Saistvielas esamība vai neesamība nenosaka vai rezultāts ir zīmējums vai gleznojums.   Ar krāsvielu izkrāsots zīmējums nepadara to par glezniecību.

Saliktais attēls ir komponēts attēls. Saliktajam attēlam ir saturs. Tas var saturēt idejas vai vēstījumu. Idejas un vēstījumu var izstāstīt.

Tiešais pasaules attēls ir kadrējums. Tam nav  satura. Nav sižeta. To nevar izstāstīt. Vērtīgāks par salikto (sintezēto).

Glezniecība pati par sevi arī rada attēlu. Paralēli. Glezniecībai ir glezniecisks dziļums. Un tā ļauj attēliem iegūt dziļumu. Vienlaicīgi. Glezniecībai ir pašai savs priekšmets.

Pasaules aprises zīmē gaisma. Un: „2.0232 Starp citu: priekšmetiem nav krāsas.”

Mākslas darba nosaukums un anotācija var saturēt sižeta vai satura elementus. Skatītājam tas jāņem vērā un jārespektē. Māksla ir spēle un tai ir noteikumi. Māksla notiek iztēlē.

 

08.10.2010                                                                                                                 

Arturs Bērziņš